Komentāri iekš: Veikals un bibliotēka

No: .............

............. — Tue, 24 Nov 2009 18:21:14 +0000

Sveiki!
Jau vairāk nekā pus gadu sērfoju internetā, cenzdamies nopelnīt kādu kabatas naudu. Izmēģināju visdažādākās adreses gan latviešu, gan ārzemju, bet visas manas pūles neatmaksājās…līdz visbeidzot es neuzdūros uz Isabelmarco. Tas ir maksājošs saits ar vairāk nekā 50 reklāmām (arī bez ieguldījumiem var nopelnīt labu naudu). Pats sāku neieguldot neko un pirmo izmaksu cītīgi vācu 2 nedēļās ($10 – min izmaksa) pavisam reāli, tad par nopelnīto naudu pakāpeniski pēc katras izmaksas iegādājos refus un Premium kontu. Tagad esmu saņēmis jau daudzas izmaksas apm. $280 un tas ir kļuvis par patīkamu diezgan vieglu ienākumu veidu. Netērējiet savu laiku un pacietību ložņājot pa citiem PTC saitiem tērējot gan laiku, gan savu pacietību bet gan reģistrējieties http://isabelmarco.com/?r=finepix un sāciet veidot savu mazo biznesu!!! Veiksmi!!!

0 1

No: Vladis Spāre > Lasītājs

Vladis Spāre > Lasītājs — Mon, 23 Nov 2009 19:17:37 +0000

Pilnīgi piekrītu, jāsaka grāvējs.

0 0

No: Viagra

Viagra — Mon, 23 Nov 2009 19:02:37 +0000

Sildenafil citrate, viagra, 974453, [URL=http://www.viagrausadiscount.com/]viagra[/URL], (o8)o, http://www.viagrausadiscount.com/ Viagra, irzjt.

0 0

No: Lasītājs

Lasītājs — Sat, 21 Nov 2009 20:30:34 +0000

Varbūt šis ir jau pieminēts, bet kādam ir mazliet misējies ar vienu garumzīmi, un citi akli sekojuši. Komentāros lietotais hīts (ang. heat) nav tas pats, kas hits (ang. hit). Pirmais ir riteņbraukšanas un jāšanas sporta termins, otrais acīmredzot ir šeit domātais. Tā nozīme ir: populāra, daudz pieprasīta dziesma, grāvējs (sk. Jumavas Svešvārdu vārdnīcu). Pat šlāgeris ir pareizāks apzīmējums nekā hīts. Es dotu priekšroku vārdam grāvējs, kas tīri labi lietojams lai apzīmētu daudz pieprasītu grāmatu vai kautko tamlīdzīgu.

1 0

No: Vladis Spāre > klusais

Vladis Spāre > klusais — Tue, 17 Nov 2009 20:21:10 +0000

“bet taisnības cīnītājiem slinkums iesniegt prasību tiesā un pierādīt savu taisnību.”

Visam savs laiks. Ja būs lietas, ko nevarēs noregulēt pārrunu ceļā, tiesāšanās būs neizbēgama. Pārsvarā to darīs nevis autori, bet izdevniecības, tā man liekas. Pārsvarā tās, kas izdod tulkoto literatūru. Izdevniecības saņems spiedienu no ārzemju autortiesību turētājiem, būs spiestas rīkoties, bet nu es negribu iegrimt detaļās, tas garš stāsts. Tad jau redzēs.

1 0

No: Parastais>Vladis; klusais

Parastais>Vladis; klusais — Tue, 17 Nov 2009 10:42:27 +0000

reku, Radiohead puiši jau dzīvo pēc nākotnes principiem:
http://downloadradiohead.com/index.php

0 0

No: klusais>Vladis Spāre

klusais>Vladis Spāre — Tue, 17 Nov 2009 10:03:56 +0000

Ā , sapratu, redz kā visi cepjas virtuāli , bet taisnības cīnītājiem slinkums iesniegt prasību tiesā un pierādīt savu taisnību.

1 0

No: Vladis Spāre > puika

Vladis Spāre > puika — Tue, 17 Nov 2009 00:26:08 +0000

“Hmm… Ar laiku iespējams darbi vispirms parādīsies e-bibliotēkā. Izdevēji sekos līdz cik lasīts ir darbs un tad tikai lems vai vērts drukāt uz papīra.”

Gandrīz neticams scenārijs, to saku kā izdevējs. 90% papīra grāmatu pazudīs tuvāko 15 gadu laikā. To vietā nāks digitālie izdevumi, kādus patreiz ražo ebibliotēka. Šai ziņā viņi iet laikam pa priekšu.
Daudz esmu domājis par papīra grāmatu nākotni, atmetot sentimentālas iedomas, paradumus u.t.t. Laikam ir tikai viena priekšrocība, kas paliek papīra izdevumam – tā ir spēja pārdzīvot laiku. Digitāliem formātiem un elektroniskiem nesējiem šī spēja ir apsaubāma vai niecīga. Nesen ilgi meklēju portatīvo kasetnieku, lai noklausītos kādu senu sarunas ierakstu. Pati domas vēsture, kas senāk tika fiksēta uz papīra, mūsdienās pazūd kā nebijusi. Elektronisko vēstuļu kalni pazūd, kā nebijuši, kurš tās glabā vai izdrukā, toties kā glabāja vēstules senāk! Sasietas buntītēs un saliktas konfekšu kastēs. Jūs nevarat vairs aiziet uz muzeju un apskatīt rakstnieka domas vēsturi, kas izpaudās melnrakstos. Tagad tādu nav, tie uzreiz aiziet trash virzienā.
Tāpēc arī domāju, ka papīra grāmata vienmēr būs kā kaut kas tāds, kas fiziski spēj pārdzīvot gadu simtus, kam nevajag elektrību, lai to lasītu, pietiek ar saules gaismu.
Un domāju, ka ikviens rakstnieks arī nākotnē gribēs redzēt savu darbu papīra formātā. Bet varu arī kļūdīties, jo mēs nezinām, ko piedāvās nākotne…

0 1

No: puika

puika — Mon, 16 Nov 2009 23:48:35 +0000

>Vladis Spāre
Ja grāmata nesen iznākusi, tad varētu vienoties tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva – daļa naudas aiziet autoram, daļa izdevniecībai, zināma daļa paliek ebibliotēkas rīcībā. No katra lasītāja tiek paņemta pieticīga summa, kas varētu būt 1/10 daļa no papīra grāmatas cenas. Šāda pieeja noņemtu spriedzi nozarē un atrisinātu daudzas problēmas.
======
Hmm… Ar laiku iespējams darbi vispirms parādīsies e-bibliotēkā. Izdevēji sekos līdz cik lasīts ir darbs un tad tikai lems vai vērts drukāt uz papīra.

2 0

No: Vladis Spāre > Arnis

Vladis Spāre > Arnis — Mon, 16 Nov 2009 23:24:17 +0000

“rakstīju, ka autoriem ir iespēja pelnīt ne tikai no kopiju pārdošanas gala patērētājiem, bet organizējot naudas saņemšanu arī citādi. piemēram, mūziķi, kas savu mūziku izliek internetā par velti, bet pelna no koncertiem. un secinājums, ka tas prasa vairāk darba”

Iespējams, ka mūzikā tas tā ir. Bet ne literatūrā. Neko vairāk par tikšanos ar lasītājiem un prozas/dzejas lasījumiem, te autori organizēt nevar.Izdalīt autogrāfus kādas grāmatas prezentācija, lai palielinātu noietu. Tas arī viss. Ko citu? Ieteikums lasīt lekcijas der retajam, turklāt tā jau ir pāriešana citā – pasniedzēja – profesijā. Ne visi tam gatavi un var. Nevar vilkt tiešas paralēles ar literatūras pasauli un šovbiznesu, kur tomēr valda citi likumi.
Es jau rakstīju, ka ebibliotēkā varētu būt arī maksas nodaļa, kurā varētu izlasīt kādu darbu par konkrētu ar autoru līgumā atrunātu samaksu /dodot pieeju no konta uz gadu vai pat ilgāk/. Lūk tas gan man liktos pareizi. Ja tevi nelasa neviens, tad arī nedabū neko. Ja lasa, tad nauda nāk. Ja tāds serviss tiktu radīts, tad es būtu ar abām rokām par. Ja grāmata nesen iznākusi, tad varētu vienoties tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva – daļa naudas aiziet autoram, daļa izdevniecībai, zināma daļa paliek ebibliotēkas rīcībā. No katra lasītāja tiek paņemta pieticīga summa, kas varētu būt 1/10 daļa no papīra grāmatas cenas. Šāda pieeja noņemtu spriedzi nozarē un atrisinātu daudzas problēmas.

0 0